Pop-up muzejs, kas ar VR palīdzību, ļauj izzināt cilvēka psihes dziļākos slāņus
Viens no spilgtiem piemēriem, kas atspoguļo VR piedāvātās iespējas tādu sarežģītu konceptu izpratnei, kā psihe, ir vērojams Nākotnes iespaidu muzejā (The Museum of Future Experiences, jeb MoFE), kurš pavisam nesen atvēries Ņujorkā. Tas ir virtuālās realitātes pop-up muzejs, kas nesen savu darbību uzsācis Ņujorkā un līdz šī gada augustam piedāvā ielūkoties savā zemapziņā, piedzīvojot savas iekšējās pasaules bailīgākos nostūrus.
Ko piedzīvo šī muzeja apmeklētājs?
MoFE pilnībā aptver visas apmeklētāja maņas, pieredzes radīšanā izmantojot t.s. iekļaujošo (no angļu val. immersive) teātri, psiholoģiju, virtuālo realitāti (VR) un paša vērotāja psihi. Lai atklātu dalībnieku patieso zemapziņas stāvokli, viņi vispirms tiek aicināti izpildīt testu par savām domām un vēlmēm. Balstoties uz šīm atbildēm ir iespējams atklāt dziļākos apziņas slāņus, lai izveidotu katram individuāli pielāgotu saturu. Tikai tad tiek uzvilkta Oculus Rift S virtuālās realitātes ierīce, lai ielūkotos paralēlajā pasaulē. Grupā pa sešiem vai mazāk cilvēkiem, viņi tiek vesti 60 minūtes ilgā “apziņas izpētē”. Tā iekļauj individuālu analīzi, audiovizuālu stimulāciju, kā arī sapnim līdzīgu virtuālo realitāti, kuru pielāgo katra cilvēka iekšējai būtībai - cerībām, sapņiem un bailēm. Muzeja veidotāji apgalvo, ka šāds ceļojums “rosina bijību” un tehnoloģijas aptur uztveri, lai sniegtu iespēju “izvērtēt zemapziņu un nepārvaramas trīsas, kuras rada cauruma izurbšana tavā galvā”.
Lai arī iespējami izaicinošs, šis ir tikai viens no piemēriem, kā mūsdienīgu tehnoloģiju potenciāls izglītībā un zinātnē jau šobrīd maina komunikācijas dizainu un veidus kā pēc iespējas tuvāk uzrunāt apmeklētāja dziļākos zemapziņas slāņus.. Samazinoties to izmaksām, VR tehnoloģijas kļūst arvien pieejamākas plašākai sabiedrībai, t.sk. arī muzejiem un izglītības iestādēm. Tiem, savukārt, šis ir lielisks rīks darbā ar dažādām sabiedrības grupām (tajā skaitā, bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), jo ļauj pasniegt informāciju saprotamā un daudz tiešākā emocionaļā veidā - ceļojot laikā, telpā un radot līdz šim prātam netveramus, jaunus risinājumus.
