Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma 117,5 cm augstā ozolkoka skulptūra – Svētā Marija jeb “Madonna uz mēness sirpja” pazīstama arī kā Rīgas Madonna un Svētā Jumprava ar Jēzus bērnu. Meistardarba autors nav zināms. 20. gadsimta starpkaru posmā skulptūru piedēvēja Lībekas skolas māksliniekam Berntam Notkem (Bernt Notke, ap 1440 – līdz 1509), kurš iespējams darbojies arī Livonijā.

Pateicoties interaktīvajam 3D modelim, iespējams tuvāk aplūkot un novērtēt, cik rūpīgi atveidoti Sv. Svētās Marijas garie, lokainie, tumši brūnie mati, tērpa krokas un citas detaļas.

Madonna uz mēness sirpja – “sieva saules tērpā, mēness apakš viņas kājām, un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags”, kura atguvusi vecās čūskas, sātana vai velna nolaupīto bērnu.

3D modeļa izstrādātāji - SIA “SV Solution”
Modeļa interaktivitāte - SIA “Go VR” (Vividly)

Saruna bez teksta

Mākslas zinātniece Elita Grosmane norāda, ka meistardarbs ir stilistiski neviengabalains, līdzīgi kā daudzas tā laika skulptūras. Dievmātes un bērna līdzsvarotās maigās seju aprises liecina par renesanses tuvošanos (agrie jaunie laiki), bet neveikli veidotais spicais purngals zem asajām tērpa krokām, kas krīt uz mēness sirpja, atgādina par gotikas laiku (vēlie viduslaiki).

Baznīcu dekoratīvās mākslas uzdevums bija gan sniegt vizuālu baudījumu, gan “bez teksta” — tikai ar tēliem un simboliem sarunāties ar baznīcas apmeklētājiem, kuru vairums tolaik neprata lasīt. Laikabiedriem Sv. Marijas tēls bija ļoti informatīvs, bet mūsdienu sabiedrībai saziņa ar simboliem bieži ir grūti saprotama.

Kristiešiem Madonnas uz mēness sirpja tēls pazīstams no Jāņa Atklāsmes (12,1) grāmatā aprakstītās “saulē ietērptās” apokaliptiskās (gr. ἀποκάλυψις — "atklāsme, atklāšana, izpaušana", tāda, kas vēstī par pasaules galu vai lielajiem notikumiem, izmaiņām) Madonnas: “sieva saules tērpā, mēness apakš viņas kājām, un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu vainags”, kura atguvusi vecās čūskas, sātana vai velna nolaupīto bērnu. Pievērsiet uzmanību skulptūras tērpam ar sudraboti zilajām detaļām un kronim Marijas galvā, kas simbolizē Mariju kā Pasaules valdnieci un mīlošu māti vienlaicīgi. Uz to norāda arī Marijas tērpa krāsas, kas mūsdienās skulptūrā saskatāmas vairs tikai dažos fragmentos. Sv. Marijas tērps un apmetņa odere bija aveņsarkanā krāsā, apmetnis – zeltaini sārts ārpusē un zils iekšpusē, līdzīgi kā citos pasaules mākslas paraugos. Laika gaitā transformējusies arī leģenda — sieva saules tērpā saplūdusi ar Marijas, bet bērns – ar Kristus tēlu. Dramatiskajam sižetam citu noskaņu piešķir Marijas pasludināšanas atgādinājums – skulptūrā Marijas apmetņa apmalē iegravēti eņģeļa Gabriela sveiciena vārdi AVE MARIA GRATIA PLENA (Esi sveicināta Marija, žēlastības pilna), no kura uz skulptūras salasāmi vairs tikai daži burti – AVE M[.. .. .]L.

Ko vēsta skulptūras simboli?

Marijas rokās Jēzus rotaļājas ar putnu, kura atveids skulptūrā tikai daļēji saglabājies. Agrāk pētnieki pieņēma, ka tā ir dūja jeb meža balodis, kas simbolizē cilvēka dvēseli, vai Svēto garu, no kura Marijai piedzima Jēzus (Lūkas 3:21-22). Taču pēc analoģijas ar Eiropas mākslā izplatītu skaidrojumu, visticamāk, Jēzusbērns rokās tur dadzīti jeb cigli (Carduelis carduelis), kas ir Kristus simbols. Dadzītis jeb ciglis ir mazs putniņš, kam patīk ložņāt pa ērkšķiem, bet ērkšķu vainags simbolizē Kristus ciešanas.

Madonna pāri visām laicīgās dzīves pārmaiņām stāv uz mēness sirpja, kas simbolizē gan pasaules nepastāvību un kristīšanu, gan Jaunavas šķīstību. Skulptūrā uz mēness sirpja redzam arī “seju” – dēmonu pasauli, nelabā vaibstus, kas uzvarēts un par kuru triumfē karaliskā kronētā Madonna. Seja simbolizē jebkuru, gan garīgu, gan politisku katolicisma pretinieku. “Seju” dažreiz saista arī ar Ādamu, caur kuru pasaulē nāca grēks, ko Marija dzemdējot pārvarējusi.

Eiropas mākslā Mēness simbols parādās 12.gadsimtā, aktuāls kļūst Krusta karu laikā 14.gadsimtā, bet pēc 1571. gada kristiešu uzvaras Lepanto kaujā pār osmaņiem pusmēness tika attēlots tikai ar galiem uz augšu. Arī Rīgas skulptūrā Sv. Marija attēlota uz augšup vērsta pusmēness, ko viņa mīda zem kājām ar seju ar pavērtu muti. 17. gadsimtā pusmēness simbols tika aizstāts ar čūsku kā grēka simbolu vai arī saules simbolu.

Latvijā zināmas tikai ap 30 koka skulptūras, kas saglabājušās no viduslaikiem. Arī nelikumīgi uz nacistisko Vāciju izvestās skulptūras bieži netika atdotas, šī ir viena no retajām, kas tika atgūta. Rīgas Sv. Marijai jeb Madonnai uz mēness līdzīgs tēls, ko nereti papildina jau minētie simboli – balodis, bērns, zelta tērps, sastopams daudzviet Eiropā, it sevišķi Ziemeļvācijā. Vēsturnieks Boriss Vipers, pētot Rīgas skulptūru, secinājis, ka tāds atveidojums raksturīgs Lībekas mākslas skolai. Katra altāra skulptūra bija unikāls mākslas darbs, tā nebija “masu prece”. Katra skulptūra stāstīja atšķirīgu stāstu, “spēlējoties” ar simboliem. Rīgas Madonna atšķiras gan Jēzus bērna turēšanas veidu, gan slikto garu pasaules attēlojumu – arī nelabā sejas aprisēs. Piemēram, Rīgas Madonnai nelabais attēlots kā seja uz mēness sirpja, bet Vācijā Sv. Laurencija baznīcā (Bavārijā) Madonnas skulptūrai nelabais identificēts ar mēness tēlu. Rīgas Madonna Jēzu tur rokās, bet Vācijas skulptūrā Jēzus sēž uz Madonnas pleca. Rīgas Marija maigi saskatās ar savu tikko dzimušo bērnu – ļaunums ir uzvarēts un vēl nekas nesola traģēdiju, par ko stāsta citas skulptūras. Šādu Pasaulē vienīgo Sv. Marijas tēlu aicinām apskatīt Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.

Teksta autore - Mg. hist. Anastasija Smirnova, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Teksta salikums - radošo tehnoloģiju projektu asistente Māra Skuja, Vividly

Lai uzzinātu vairāk par iespējam digitalizēt mākslas un kultūras iestāžu piedāvāto saturu, sazinies ar mani (Māru no Vividly) e-pastā: info@vividlyapp.com